Pašportrets Cepurē (1630) - Rembrants van Reins - Kanvas Glezna

“Pašportrets Cepurē” atklāj jauno mākslinieku pārsteidzošā tuvplānā, sejai iznirstot no nemierīgu, cilpveidīgu līniju mudžekļa. Rembrants van Reins tajā raugās ar nevienādi plaši atvērtām acīm, bet mute kavējas kaut kur starp smaidu un mulsumu. Šķībā cepure un spurainie mati šķiet gandrīz elektrizēti. Šī kanvas glezna saglabā tēla intimitāti: tas nav svinīgs paziņojums, bet drosmīgs izmēģinājums, cik daudz rakstura var ietilpt vienā skatienā.

1630. gadā radītais pašportrets pieder nīderlandiešu baroka laikmetam, tomēr izskatās pārsteidzoši mūsdienīgs, it kā modelis pēkšņi būtu pieliecies pie kameras. Rembrants van Reins savu seju bieži izmantoja kā laboratoriju, pētot grimases, ēnas, tērpus un identitātes teātri, turklāt nebija jāmaksā modelim. Nekārtīgie vilcieni ap matiem ne tikai rāda faktūru, bet paši to izspēlē, samezglojoties kā steidzīgas domas. Kanvas gleznā šis eksperiments kļūst par sastapšanos ar divdesmit četrus gadus vecu mākslinieku, kurš jau zināja asprātīgu patiesību: cieņa ir iespaidīga, taču mazliet neveikls skatiens paliek atmiņā ilgāk.