Šķīvju Nams (1831 - 1832) - Kacušika Hokusai - Kanvas Glezna

“Šķīvju Nams” atveras kā pusnakts čuksts, kas pēkšņi ieguvis seju. No piesātināti zilās tumsas virs akas paceļas spoks Okiku: melnie mati plūst kā upe, bālais profils ir sastindzis, bet elpa lokās gaisā kā neatbildēts jautājums. Kacušika Hokusai biedējošo savieno ar izsmalcinātu ritmu; asās lapas, raupjie dēļi un rakstainais tērps parādību piesaista taustāmai pasaulei. Šī kanvas glezna saglabā kompozīcijas gardo pretrunu — eleganta līnija skatītājam uzdzen pavisam īstas trīsas.

Darbs tapis ap 1831.–1832. gadu un saistīts ar ukiyo-e spoku stāstu ciklu. Tā pamatā ir leģenda par kalponi, kuru apsūdzēja vērtīga šķīvja pazušanā, nogalināja un iemeta akā. Viņas gars naktīs esot skaitījis šķīvjus līdz deviņiem un tad sācis vaimanāt par trūkstošo desmito. Šausmu stāstam ir komiski sadzīvisks dzinējspēks: visu elli izraisa neveiksmīga inventarizācija. Kanvas gleznā pat Okiku dūmakainā elpa atgādina skaitīšanu, kamēr žogs un vīteņi klusē kā liecinieki. Iznākums ir teatrāls, savāds un viltīgi taupīgs — Kacušika Hokusai pierāda, ka veselai bezmiega naktij pietiek ar vienu nepabeigtu skaitīšanu.