Melnais Labradors Miglainā Saullēktā - Kanvas Glezna

“Melnais Labradors Miglainā Saullēktā” sēž uz sūnaina akmens pie nekustīga ezera, un viņa tumšais kažoks uz pelēcīgi zilās ainavas fona šķiet gandrīz zīmēts ar ogli. Suns raugās pretī zemajai saulei, kas caur mākoņiem pārlej ūdeni ar maigu dzintara gaismu. Šī kanvas glezna saglabā mierpilnu spriegumu starp mitro krastu, miglainajiem mežainajiem pakalniem un gaišo debess atvērumu. Gar krasta malu redzamās zāles un sūnas piešķir priekšplānam raupju, zaļu klātbūtni, kamēr ezers aiz tā elpo gludi un blāvi. Klusums nav tukšs: tas šķiet piepildīts ar rītausmas lēno kustību.

Ezera virsmā redzama maiga, izplūdusi suņa un rītausmas atblāzma, it kā ūdens mēģinātu portretu uzgleznot pēc atmiņas. Mēdz teikt, ka suņi pamana to, ko cilvēki palaiž garām; šeit šī doma liekas ticama, jo labradors drīzāk klausās apvārsnī, nevis tikai tajā skatās. Kanvas glezna pārvērš kažoku, miglu, akmeni un gaismu klusā ceremonijā, kurā pat saule uzvedas pārsteidzoši pieklājīgi.