Pašportrets ar Salmu Cepuri (1887) - Vinsents van Gogs - Kanvas Glezna

“Pašportrets ar Salmu Cepuri” uzrunā ar skatienu, kas ir piesardzīgs, modrs un mazliet nebēdnīgi tiešs. Milzīgā zeltainā cepures mala slīd pāri kompozīcijai kā līdzi paņemta saule, bet ap mākslinieka galvu ņirb zili un tirkīza triepieni. Vinsents van Gogs seju veidojis no rozā, zaļiem, okera un sarkaniem vilcieniem, neatņemot tai nervozo enerģiju; šķiet, ka katra zīme kustas līdzi domai. Šī kanvas glezna saglabā aizraujošo sadursmi starp vasarīgu gaišumu un psiholoģisku spriegumu.

Darbs tapis Parīzē 1887. gada augustā un septembrī, kad Vinsents van Gogs pētīja impresionistu krāsas, neoimpresionistu punktēto ritmu un japāņu grafikas drosmīgos rakstus, tomēr nepakļāvās vienai receptei. Salmu cepure bija praktisks piederums darbam ārā, taču šeit tā kļūst reizē par oreolu, laikapstākļu sistēmu un komiski lielu kroni. Mākslinieks bieži gleznoja sevi arī tāpēc, ka spogulis bija lētāks un pacietīgāks par modeli. Kanvas glezna šo taupību pārvērš teātrī: pozētājs, gleznotājs un eksperiments ir viena un tā pati nemierīgā personība.