Batsebas Tualete (1643) - Rembrants van Reins - Kanvas Glezna

“Batsebas Tualete” atklājas kā klusa gaismas sala, ko ieskauj samtaina krēsla. Batseba sēž mierīgi, kamēr kalpones ķemmē viņas matus un kopj pēdas; apkārt mirdz metāla trauki, smagi audumi un izbalējusi arhitektūra tālumā. Viņas gaišā āda nav auksti idealizēta, bet šķiet dzīva un ievainojama, it kā skatītājs būtu nejauši ienācis ļoti privātā rituālā. Šajā kanvas gleznā Rembrants van Reins gaismu izmanto gluži kā skatuves režisors: tā nevis izskaidro visu, bet izvēlas, kam ļaut runāt.

Nosaukumā vārds tualete nozīmē ģērbšanos un ķermeņa kopšanu, nevis mūsdienu vannasistabas ierīci — neliels valodas slazds, ko gleznas svinīgais klusums padara gandrīz komisku. Bībeles stāstā ķēniņš Dāvids iekāro Batsebu pēc tam, kad redz viņu mazgājamies, taču Rembrants van Reins neparāda ne ziņkārīgu valdnieku, ne skaļu drāmu. Tā vietā viņš pievēršas gaidpilnam starpbrīdim, kur ikdienišķa kopšana iegūst liktenīgu pieskaņu. Šīs kanvas gleznas klusumā pat matu ķemme šķiet zinām vairāk par nākotni nekā pati varone.