Diāna un Viņas Nimfas (1653 - 1654) - Johanness Vermērs - Kanvas Glezna

“Diāna un Viņas Nimfas” pulcē nelielu sieviešu grupu vēsā, ēnainā birzī. Medību dieviete sēž dzintardzeltenu drapēriju ieskauta, kamēr pavadones uzmanīgi mazgā viņai baso kāju. Apakšmalā gaida medību suns, uzticīgs un mazliet apjucis, it kā arī nemirstīgajām būtu vajadzīga atelpa. Rozā, zilie, okera un tumši brūnie toņi izceļ tēlus no koku krēslas. Šī kanvas glezna saglabā ainas kluso, gandrīz sadzīvisko noskaņu, nepadarot mītu par skaļu izrādi.

Darbs tapis ap 1653.–1654. gadu un ir agrīns, neparasti mitoloģisks Johanness Vermērs gleznojums. Mākslinieku biežāk saista ar saules apspīdētām istabām, vēstulēm, kartēm un mirkļiem, kuros it kā aizturēta elpa. Diānu var atpazīt pēc medību biedrenēm, tomēr te nav ne dramatisku medību, ne dievišķa trokšņa. Nīderlandes baroka aina dievietes rāda pārsteidzoši cilvēcīgas: viena noliecas, cita mazgā, vēl kāda gaida. Kanvas gleznā nesteidzīgie žesti pārvērš rūpes par īsto piedzīvojumu.