Melnais Lācis Rudens Takā - Kanvas Glezna

“Melnais Lācis Rudens Takā” dodas cauri rudens mežam ar nesteidzīgu pašpārliecību, it kā taka piederētu viņam bez jebkāda dokumenta. Melnais lācis pagriež pret skatītāju brūngano purnu un sper platu ķepu pāri vara, zelta un rūsganu lapu paklājam. Apkārt paceļas augsti stumbri, liesmojošajā lapotnē paveras zilgana ūdens josla un tālas, miglainas nogāzes. Impresionistiskie triepieni liek katrai lapai mirgot kā mazai oglītei, bet sūnainie akmeņi notur ainu patīkami pie zemes. Šī kanvas glezna vienā gaišā elpā savieno siltumu ar mežonīgumu.

Lāci bieži iztēlojas kā meža ēnu, taču šeit tas šķiet iznācis no tumsas, lai apskatītu sezonas pārmērīgi grezno tērpu. Tumšajā kažokā ieķeras dzintara un pelēki atspīdumi, it kā apkārtējā gaisma pieklājīgi mēģinātu to aizņemties. Līkumainā taka kanvas gleznai piešķir klusas virzības sajūtu: varbūt lācis dodas pie ūdens, varbūt vienkārši zina, ka labākie ceļi ir nobirušu lapu malās. Šajā mazajā teorijā rudens ir meža mēģinājums mirdzēt bez lampas.